Alojas pilsēta ar lauku teritoriju analīze 2004. gadā

Aloja ar lauku teritoriju ietilpst Limbažu rajonā, pilsētu rangā Aloja ir 32.vietā.i

Alojā ir 2661 iedzīvotājs no kuriem 153 ir bērni vecumā no 0 līdz 6 gadiem, jeb 5,7 procenti, bērni un jaunieši no 7 līdz 18 gadiem 480 jeb 18 procenti, kā arī darbaspējas vecuma iedzīvotāji 1445 jeb 54,3 procenti, bet virs darbaspējas vecuma – 583 jeb 21,9 procenti.

No 2661 iedzīvotāja 2003.gadā Alojā bija 2283 latvieši, 126 krievi, 46 čigāni, 33 ukraiņi, 26 poļi, 21 lietuvietis un 72 citas tautības pārstāvji.

Alojas pilsēta ar lauku teritoriju aizņem 18`187 hektārus no kuriem pilsēta aizņem 262 ha, bet lauku teritorija 17`924 ha.

Alojas pilsētā ar lauku teritoriju iedzīvotāju blīvums ir 14,63 reģistrētie iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru. Autors neraksta cilvēki, jo pie tiem būtu jāpieskaita arī caurbraucēji, tūristi un nereģistrētie iedzīvotāji.

Iedzīvotāju skaits Alojā ar lauku teritoriju ir starp 2000 un 5000 tādēļ saskaņā ar “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumu” Alojas domē ir deviņi deputāti.

Deputāti, saraksti, vēlēšanas

2001.gada vēlēšanās par vietām Alojas domē sacentās trīs deputātu kandidātu saraksti. Pirmais no tiem “Stabilitāte un attīstība Alojai” ieguva piecus mandātus, par viņiem nobalsoja 582 cilvēki, “Jauns laiks” saņēma 372 vēlētāju atbalstu, tādejādi iegūstot, trīs vietas, bet trešais saraksts – “Izvēle” ieguva tikai vienu mandātu, jo par to nobalsoja 164 iedzīvotāji. Interesanti, ka no visiem ievēlētajiem deputātiem, tikai viena ir sieviete uz to brīdi 49 gadus vecā Vilzēnu pamatskolas direktore. Vēl bez tam pieciem no ievēlētajiem deputātiem ir tikai vidējā vai vidējā speciālā izglītība, bet daudzi kandidāti ar augstāko izglītību palika ārpus deputātu mandātus ieguvušajiem. No iekļuvušajiem vīriešiem, divi ir skolotāji, viens ir mūzikas skolas direktors; vietējie uzņēmēji – degvielas stacijas vadītājs, cietes rūpnīcas direktors, komunālā dienesta operators kā arī bijušais pagasta priekšsēdētājs, z/s īpašnieks un cilvēks, kura nodarbošanās nav norādīta, taču viņš pēc tam kļūst par priekšsēdētāju. Nākamais priekšsēdētājs arī ir otrs vecākais – 62 gadi, viņu pārspēj tikai bijušais pagastvecis viņam 69 gadi. Kopā vērtējot Alojas pilsētas ar lauku teritorijā domē iekļuvušo deputātu vidējais vecums ir 51,3 gadi attiecīgi divi deputāti virs 60, trīs virs 40 un trīs virs 50 kā arī deputāts, kura vecums ir 32 gadi.

Alojas pilsētas domes nolikums bija viegli pieejams, ja autora māte ir gājusi vienā skolā ar tagadējo domes sekretāri. Šajā gadījumā nolikumu var iegūt pa pastu, pretējā gadījumā uz autora sākotnējo aicinājumu atsūtīt to pa e-pastu, tika saņemts uzaicinājums ierasties domes telpās, kā arī klāt bija pievienoti darba laiki, kuros dome strādā. Tas kārtējo reizi aplieicna sociālo saišu nozīmi un vajadzību LR.

Komitejas

Izpētot Alojas pilsētas domes nolikumu, secinu, ka Alojā ir izveidotas divas komitejas – finanšu, tautsaimniecības un attīstības komiteja (5 deputāti) kā arī sociālās, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja (4). Abas komitejas ir likumā “Par pašvaldībām’ kā obligātas noteiktās, tikai tām ir pagarināts nosaukums un palielināts pildāmo funkciju daudzums.

Alojas pilsētas domes nolikumā ir teikts, ka dome ievēl priekšsēdētāja vietnieku, taču viņa amats nav algots. Priekšsēdētāja vietnieks saņem atlīdzību kādu saņem domes deputāti par deputātu pienākumu pildīšanu un piedalīšanos domes un komiteju sēdēs.Vietnieks uzņemas priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes vai uzdevuma laikā. Priekšsēdētāja vietnieks ir neatbrīvots.

Alojas pilsētas domes nolikumā nav tieši norādīts vai izpilddirektora amats ir algots. Nolikumā ir norādītas viņam pildāmās funkcijas un tiesības, kā arī pieminēts, ka izpilddirektori (siev.dzimtē) var atbrīvot no amata, ja nepilda pienākumus vai ir beidzies darba līgums. Darba līgumā parasti norāda arī atalgojumu, tādēļ no tā es secinu, ka šis amats ir algots.

Nolikumā ir rakstīts, ka “Alojas pilsētas domes darbu saskaņā ar pašvaldības pārvaldes struktūru nodrošina: priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks (neatbrīvots), izpilddirektors, domes kanceleja, dzimtsarakstu nodaļa, centralizētā grāmatvedība, sociālās palīdzības dienests, bāriņtiesa, būvvalde, minēto struktūru algotie domes darbinieki”.

Iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības darbībā

Alojas pilsēta izdod “Alojas pilsētas avīzi”, kas ir bezmaksas, iznāk reizi mēnesī. Laikraksts iedzīvotājus informē par jaunākajiem notikumiem pilsētā, sēžu protokoliem, gaidāmajiem pasākumiem tuvākajā mēnesī, ir intervijas ar dažādiem cilvēkiem, lielu avīzes laukumi aizņem dzejoļi.

Paralēli “Alojas pilsētas avīzei” Limbažu rajons izdod “Auskeli”, kas ir nopietns konkurents Alojas avīzei, jo sniedz plašāku informāciju par rajonā notiekošo, vienlaikus neaizmirstot arī par katram pagastam svarīgiem notikumiem. Tas viss nāk par labu iedzīvotāju informēšanai.

Autors domā, ka šādi iedzīvotāju informēšanas veidi ir par maz un uzskata, ka avīzi būtu jāizplata daudz aktīvāk, līdzīgi kā to dara Mālpils, piedāvājot avīzi bezmaksas saņemt vietējos veikalos un pasta nodaļās.

Alojas pilsētas ar lauku teritorijas budžets absolūtajos lielumos un uz 1 iedzīvotāju

Ieņēmumi

Kopā, latos

Īpatsvars kopējos ieņēmumos, procentos

Uz 1 iedzīvotāju, latos

I

Kopā ieņēmumi

409`470

100

153,87

III

Nodokļu ieņēmumi

228`725

55,85

85,95

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis

180`930

44,18

67,99

Nekustamo īpašumu nodoklis

47`358

11,56

17,79

V

saņemtie maksājumi

146`709

35,82

55,13

Savstarpējie norēķini

16`732

4,08

6,28

Dotācijas

0

0

0

Mērķdotācijas

124`664

30,44

46,84

Maksājumi no PFIF

5313

1,29

1,99

Izdevumi

Kopā, latos

Īpatsvars kopējos izdevumos, procentos

Uz 1 iedzīvotāju, latos

VI

Kopā izdevumi

372`371

100

139,93

01 vispārējie valdības dienesti

50`067

13,44

18,77

04 izglītība

224`635

60,32

84,41

05 veselības aprūpe

2`419

0,649

0,9

06 sociālā aprūpe

11`918

3,2

4,47

07 komunālā saimniecība

23`896

6,41

8,98

08 brīvais laiks, sports, kultūra

40`044

10,75

15,04

12 Transports, sakari

0

0

0

Maksājumi PFIF

0

0

0

(2002. gada Valsts Kases dati)

Komentāri par budžetu, balstoties uz kopējo situāciju valstī

Aloja 2002.gadā ir pieskaitāma pie saņēmējpašvaldībām, jo no pašvaldību izlīdzināšanas fondiem saņēma 5313 latus, tajā pat laikā neko nedodot PFIF. Kā liecina 2003. gada Alojas publiskais pārskats 2003.gadā Aloja nesaņēma līdzekļus no PFIF. Vēl bez tam 2003.gadā Alojas pilsēta pamatbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2002.gadu pieauga par 11,9 procentiem vai 48907 latiem, salīdzinot ar 2002.gadu. Tas saistīts ar iedzīvotāju ienākumu nodokļu palielināšanos par 46343 latiem, ko varētu skaidrot ar ieviesto prasību iedzīvotājiem deklarēt savas dzīves vietas.

Kopējie ieņēmumi pašvaldības budžetā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju ir par 85 latiem mazāki nekā vidēji valstī un kopā veido 58,5 procentus no kopējiem ieņēmumiem.

Alojai ir līdzīgi ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa vidējai vērtībai, kas ir valstī. Tie ir tikai par diviem latiem mazāki, jāpiebilst gan, taču budžeta īpatsvarā tie veido 11,9 procentus, kas ir par trīs procentiem vairāk nekā vidēji valstī. Pilsētās zeme ir dārgāka, Aloja atrodas 30 kilometrus no rajona centra Limbažiem un apmēram 30 kilometrus no jūras. Daudz finanšu līdzekļus alojieši atvēl izglītībai, vairāk kā 60 procentus no sava budžeta, kas ir par 17 procentiem vairāk nekā vidēji valstī. Tas ir saistīts ar to, ka daudzi Alojas iedzīvotāji mācās Limbažos un Aloja ir spiesta maksāt par to. Izveidojot novadu, Alojai vajadzētu izveidot spēcīgu skolu, kas ļautu samazināt izdevumus izglītībai un skolotāji savas algas tērētu Alojā, nevis Limbažos. Tas ir vēl viens pluss novada veidošanai.

Teritorijas attīstības programma un plānojums

Alojas pilsētā ar lauku teritoriju, 2003.gadā vēl nebija pabeigusi teritorijas plāna un teritorijas attīstības programmas izstrādi, liecina 2003.gada publiskais pārskats. Taču autors uzskata, ka 2004.gadā Aloja to izdarīja, jo nauda šī mērķa īstenošanai no RAPLM tika piešķirta.

Novadu veidošanas projekts-102 variants

Alojas novada veidošanas projektā ir paredzēts apvienot Aloju un Staiceli ar to lauku teritorijām, klāt vēl pievienojot Braslavas un Brīvzemnieku pagastu. RAPLM savā ziņojumā aicina pašvaldības turpināt sarunas par novada izveidi vai arī meklēt citus iespējamos variantus.

Darba autors darba procesā ieguva Alojas pilsētas domes lēmumu “Par novada izveidošanas projektu”, kurā teikts, ka Aloja piekrīt divām alternatīvām: 1.) veidot novadu patreizējās administratīvās teritorijas robežās, neko nepievienojot.ii 2.) Alojas dome arī piekrīt izveidot MK piedāvāto novada modeli, ja netiek apvienoti pašvaldību parādu saistības, nav jāiekļaujas Limbažu novadā kā arī valsts garantē nepieciešamo finansējumu autoceļu un infrastruktūras objektu sakārtošanai, informatizācijas projektu realizācijai, ja tiek izveidotas tieši vēlētas otrā līmeņa pašvaldības. Taču Alojas dome atšķirībā no 102 novadu veidošanas modeļa neuzskata, ka lielo parādsaistību dēļ nebūtu lietderīgi apvienoties divām pilsētām vienā novadā.

 Secinājumi:

Interesanti, ka Alojas administrācija atsūta visu gada pārskata, nolikumu, protokolus pa pastu, izmantojot savu naudu – atsaucīga pašvaldība.

Alojai novada izveidošana nāktu par labu tikai ilgtermiņā, jo varētu samazināt izdevumus izglītībai, taču tas notiktu tikai pēc vairākiem gadiem. Nav zināms pievienojamo teritoriju finansiālais stāvoklis. Īstermiņā Aloja noteiktu zaudētu, apkārtesošo pagastu finansiālais

stāvoklis ir sliktāks nekā Alojai. Aloja iegūst, ja izveido novadu patreizējās administratīvajās robežās. Taču, iespējams, ka ilgtermiņā zaudē, jo neiegūst papildus iedzīvotājus, teritorijas, nesamazina pārvaldes izdevumus.

Interesanti, ka Alojas teritorijā esošajā Ungurpils ezerā vējainā laikā peld salas, kuru izmērs ir visai ievērojams. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur tas ir novērojams. (Secinājumos nevar minēt neko, kas nav iepriekš minēts tekstā, taču tas ir interesanti).

i Skat. Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni,reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. Rīga: Latvijas statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 2004.

ii Alojas pilsētas dome. Lēmums “Par novada izveidošanas projektu” 18.06.2003. Pirmā alternatīva -“Alojas pilsēta ar lauku teritoriju pamatojoties uz sociālekonomiskajiem rādītājiem pastāvīgi var nodrošināt pašvaldībai noteikto funkciju veikšanu patreizējā administratīvajā teritorijā, neveidojot jaunu pašvaldību novadu”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *