Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, dzirdot vārdu Dānija, prātā nāk Pirmās neatkarīgās Latvijas laiki, kad tā savā attīstībā bija gandrīz vienā līmenī ar Latviju. Turklāt vēstures grāmatās un politiķu runās tiek uzsvērts, ka Latvija šajā laikā Dāniju apsteidza vairāku pārtikas preču eksportā uz citām Eiropas valstīm un tikai PSRS veiktā okupācija un 50 gadu noslēgtība no lielākās daļas Eiropas Dānija šobrīd ir attīstītāka nekā autora pārstāvētā valsts.
Mūsdienās Dānija ir viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm pasaulē un arī pēc Tautas attīstības indeksa tā ierindojas valstu ranga galvgalī, atšķirībā no Latvijas, kas pēc pēdējiem rādītājiem bija tikai 50. vietā.
Šie un citi iemesli pamudināja autoru par savu pētniecības objektu izvirzīt Dāniju un šī kursa specifikas ietvaros darba tēmu sašaurināt, līdz Dānijas sociālajai politikai un kā mērķi izvirzīt šīs jomas izpētīšanu.
Pētījuma gaitā autors apskatīs Dānijas demogrāfiskos rādītājus, tās novietojumu Tautas attīstības indeksa griezumā, aplūkos pensiju, nodarbinātības un veselības politiku, kā arī analizēs valsts īstenoto sociālās politikas modeli, izglītības sistēmu un situāciju nabadzības un sociālās atstumšanas perspektīvā. Nobeigumā tiks apzinātas galvenās atziņas un noteikts kādam Labklājības valsts modelim Dānija pieder.
Darba izstrādē izmantotas monogrāfiskā, statistikas analīzes, salīdzināšanas un deskriptīvās metodes, ko papildina autora komentāri.
Par darba teorētisko un metodoloģisko pamatu lielā mērā kalpo pēc Dānijas valdības un ministriju pasūtījuma dažādos gados veiktie pētījumi, kas ir publicēti internetā, kā arī cita tīmeklī atrodamā, vispārpieejamā informācija par valsts sociālo politiku.
1. Tautas attīstības indekss
Iedzīvotāju skaits Dānijā (DK) 2004. gadā bija 5,397,640 iedzīvotāji un paredzams, ka tuvāko desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits īpaši nemainīsies. No visiem iedzīvotāji 18,9% bija vecumā līdz 15 gadiem, bet 14,9% vecāki par 65 gadiem, tomēr prognozējams, ka desmit gadu laikā to skaits palielināsies par četriem procentiem.i 2002.gadā DK pilsētās dzīvoja 85,2% iedzīvotāju un līdz 2015 gadā to skaits varētu pieaugt vēl par vienu procentu.ii
|
Vīrieši
|
Sievietes
|
Kopā
|
Vecums (gados)
|
2 670 135
|
2727 505
|
5 397 640
|
0 – 6
|
238 870
|
227 575
|
466 445
|
7 – 16
|
345 655
|
327 431
|
673 086
|
17 – 24
|
239 268
|
232 334
|
471 602
|
25 – 39
|
590 126
|
575 306
|
1 165 432
|
40 – 64
|
914 364
|
902 133
|
1 816 497
|
65 +
|
341 852
|
462 726
|
804 578
|
(Avots: Dānijas statistikas pārvaldes mājaslapa: Skatīts 05.04.05)
Tautas attīstības indekss (TAI) Dānijai 2002.gadā bija 0,932, ar ko tā ierindojas 17.vietā, noslīdot par divām pozīcijām zemāk nekā 2000.gadā, kad tās TAI bija 0,929, taču tā joprojām ir pieskaitāma pie valstīm ar augstu attīstības pakāpi. Jāatzīmē gan, ka, salīdzinot ar 2000. un pat 1995.gadu, Ziemeļvalsts ir noslīdējusi par divām vietām zemāk, bet salīdzinot ar 1990.gada datiem, kritusies pat par septiņām vietām. [Salīdzinājumam skat. Pielikumu Nr.1] Tomēr agrīnos rezultātus ir grūti salīdzināt, jo 90-tajā gadā TAI noteikšanas metodika atšķīrās no vēlāk pielietotās.
IKP indekss, kas ir viens no trīs komponentiem TAI indeksā Dānijā 2002.gadā bija 0,96 – kas ir lielāks nekā 11 valstīm, kas TAI tabulā atrodas virs DK. Pirms trīs gadiem Dānijā IKP uz vienu iedzīvotāju veidoja 30,940 dolārus jeb 16 862 latus.
Savukārt paredzamā mūža indeksa vērtība autora pētītajā Ziemeļvalstī pirms trīs gadiem bija tikai 0,85, kas praktiski atspoguļojas salīdzinoši zemajā mūža ilgumā, kas DK ir tikai 76,6 gadi (vīr. – 74,8; siev. –79,5)iii [Paredzamā mūža ilguma izmaiņām 50 gadu laikā skat. Pielikumu Nr.2]
Tikpat zems paredzamā mūža ilguma un indekss no attīstītajām valstīm vēl ir tikai Īrijai, kas 2002.gada pārskatā ierindojusies 10.vietā un Portugālei, kas atradās 26.
TAI rangā DK augstākā pozīcijā izvirza izglītības līmenis, kas ir salīdzinoši augsts, izglītības indeksa vērtība ir 0,98, kas ir augstāka nekā astoņām valstīm, kas TAI tabulā ir pirms Dānijas. Sīkāk par izglītības līmeni valstī tiks runāts nodaļā, kas veltīta tieši šim jautājumam.
2. Pensiju politika
Dānijas pensiju sistēma balstās uz trīs pīlāriem. Pirmais no tiem ir valsts pensijas, kuras tiek maksātas atkarībā no iemaksāto nodokļu apmēra, taču minimālā pensija ir garantēta – 3/40 apmērā jeb 377,48 lati. Turklāt ir iespējams pensionēties arī priekšlaicīgi no 60 gadu vecuma, ja ir nostrādāti vismaz 25 gadi un veiktas sociālās iemaksas. Taču oficiālais atvaļināšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem ir 65 gadi. Ja pensija nesasniedz minimālo apmēru ir iespēja saņemt dažādus papildus pabalstus – mājokļa apmaksai, transportam u.c. Piemēram, ja persona dzīvo atsevišķi piemaksu lielums sastāda 374,18 latus, un 168,7 latus, ja dzīvo ar kādu kopā. Piemaksas 50% sedza valsts, bet otrus 50% pašvaldība, kurā dzīvo pensionārs.
Tāpat pie pirmā pīlāra ietilpst arī speciālā pensija, kuras veidošanai katru mēnesi tiek iemaksāts apmēram 1% no darbinieka bruto algas lieluma – 1/3 sedz pats darbinieks, 2/3 darba devējs. Kad iemaksu veicējs sasniegs pensionēšanās vecumu, tad 10 gadus pēc kārtas saņems pilnu summu, kas būs iekrājusies.
2000.gadā publiskajām pensijām valsts atvēlēja 10,5% no IKP un ir paredzams, ka līdz 2030.gadam apjoms palielināsies līdz 14,5% no IKP.
Otrs ir privāts un daļēji obligātais pīlārs, kas balstās uz koplīgumos balstītām pabalstu shēmām, kurās 2/3 sedz darba devējs un 1/3 darba ņēmējs. Iemaksu līmenis ir atkarīgs no sfēras, kurā darbinieks strādā, piemēram, valsts sektorā tas ir sastāda apmēram 12% no algas. Privātajā sektorā “baltās apkaklītes” iemaksā aptuveni 15% no algas, kamēr “zilās apkaklītes” tikai ap 9%. Šādas iemaksas veic aptuveni 80% DK darbaspējīgie iedzīvotāji.
Trešais pensiju līmenis ir privātā pensiju apdrošināšana, kas ir brīvprātīga. Tās apjoms pēdējos gados ir pieaudzis, jo valsts dod nodokļu atlaides šīm iemaksām. Ar privāto apdrošināšanu DK tāpat kā Latvijā nodarbojas bankas un apdrošināšanas kompānijas. Privātos pensiju fondus izvēlas aptuveni 25% šīs valsts darbaspējīgie iedzīvotāji un veic iemaksas pēc saviem ieskatiem.iv
86% Dānijas iedzīvotāji, kas sasnieguši pensijas vecumu to arī izmanto un dodas pensijā.v
3. Nodarbinātības politika
Sociālais dialogs (darba devēju, darba ņēmēju(arodbiedrības) un valsts)- attiecības starp darba devējiem un darbiniekiem DK ir balstītas uz vispārīgiem līgumā noteiktiem noteikumiem un izšķirošo lomu tajās spēlē attiecības starp arodbiedrībām un darba devējiem.
Dānijā nav izveidota visu nozaru strādnieku intereses pārstāvoša arodbiedrība, tā vietā katrā uzņēmumā ir vairākas darbinieku intereses pārstāvošas organizācijas. Tomēr jāatzīmē, ka katras nozares strādnieku organizācijas apvienojas nozari pārstāvošā arodbiedrību savienībā, no kuriem tiek izvirzīti daži pārstāvji, kas ved sarunas ar uzņēmējiem par darba apstākļiem un samaksu.
Lielākā no strādnieku pārstāvošajām organizācijām ir “Arodbiedrību federācija”, kurā iekļautas 28 Dānijas arodbiedrības, no kurām lielākā ir “Tirdzniecībā un klerikālo strādnieku savienība”, bet otra lielākā ir “Pusprasmīgo (Semi skilled) Dānijas strādnieku savienība”. Bet trešajā vietā ierindojas ”Valsts sektorā strādājošo federācija”.
Kopumā arodbiedrībās ir apvienojušies nedaudz vairāk kā 80% strādnieku.vi
Darba devējus DK pārstāv “Dānijas darba devēju konfederācija” , kas ir lielākā centrālā organizācija tirdzniecības, kuģošanas, rūpniecības un pakalpojumu jomā. Taču ir vēl citas organizācijas, piemēram, “Lauksaimniecības uzņēmēju organizāciju federācija“, kas strādā kopā ar “Dānijas darba devēju konfederāciju”. Vēl bez tam ir banku un finansiālo institūciju asociācijas, bet publiskajā sektorā darbojas Finanšu ministrija, kas ved sarunas no valsts un pašvaldību institūciju puses.
Sarunas par darba apstākļiem un samaksu starp strādniekiem un darba devējiem notiek apmēram reizi divos gados un svarīgākās no tām ir starp “Arodbiedrību federāciju” un “Dānijas darba devēju konfederāciju”, kas parasti beidzas ar kopēju vienošanos turpmākiem diviem gadiem. Tomēr atsevišķos gadījumos sarunas ieilgst un, lai nepieļautu, ka streiki apgrūtina valstij vitāli svarīgas nozaru darbību valdībai ar likumu ir noteiktas tiesības iejaukties sarunu procedūrā un pārskatīt jau noslēgtos kolektīvos līgumus.
Jāuzsver, ka DK darba līgumiem ar likumu nav noteikti nekādi derīguma termiņi vai ierobežojumi, turklāt pat minimālā alga nav noteikta ar likumu, bet tiek panākta vienojoties darba devējiem ar strādniekiem un noteikta koplīgumā. Turklāt šīs minimālās algas apmēru ņem vērā arī individuālie darba devēji, slēdzot līgumus ar strādniekiem, savukārt piemaksu lielums ir atkarīgs no uzņēmuma, kurā darbinieks strādā.vii
2003. gadā Dānijā bija 170 608 bezdarbnieki jeb 6,2% no visiem Dānijas darba spējīgajiem iedzīvotājiem bija bezdarbnieki,viii [Pielikums Nr. 3] no kuriem 0,4% jeb 17,9 % (siev. 22,4%, vīr. 17,4%) no kopējā bezdarbnieku skaita bija ilgstošie bezdarbnieki, kas darbu nevar atrast gadu vai ilgāk. Savukārt jaunieši (vecumā no 15 – 24 gadiem) 2003. gadā veidoja 7,1 % no kopējā bezdarbnieku skaita.ix
Kļūstot par bezdarbnieku dāņi saņem 90% no iepriekšējiem ienākumiem, taču ne vairāk kā 276 latus nedēļā, ko var saņemt divus gadus laikā, ar noteikumu, ja regulāri apmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas kursus un meklē darbu. Atsevišķos gadījumos bezdarbnieka pabalstu ir iespējams saņemt pat trīs gadus. Jaunieši, kas atgriežas no armijas sākotnēji kā bezdarbnieka pabalstu var saņemt līdz 227 latiem nedēļā.
Pilnas slodzes darba nedēļa Dānijā 2002.gadā bija noteikta 37 stundas.
4. Sociālā palīdzība
2000. gadā Dānija sociālajiem izdevumiem atvēlēja 27% no IKP, kas ir par 2% mazāk nekā 1999. gadā, kad ar 29% tā ierindojās ceturtajā vietā Eiropā, bet pirmajā vietā pēc izdevumiem sociālajā sfērā bija Zviedrija ar 33% no IKP. Izmaksu pieaugumu dāņi skaidro ar palielināto darbinieku skaitu sociālajā aprūpē, inflāciju un pakalpojumu uzlabošanu.x
Šajā nodaļā autors apskata četru veidu pabalstus – invaliditātes, pabalstu slimību gadījumos, maternitātes, kā arī bērna piedzimšanas pabalstu; bezdarbnieku pabalstu un pensiju piešķiršanas kārtība tiek apskatīta citās nodaļās.
1. Invaliditātes pabalstu var saņemt visi iedzīvotāji neatkarīgi no ienākumu, vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuri fizisku vai psihisku iemeslu dēļ zaudējuši darbaspējas vismaz par 50 %. Sasniedzot 65 gadu vecumu, tiek aprēķināta vecuma pensija un vajadzības gadījumā valsts un pašvaldība sniedz arī dažādas piemaksas.
Pabalstus var saņemt arī ārzemnieki, kuri DK uzturas vismaz 10 gadus, ja vismaz piecus no tiem ir pavadījuši pirmspensijas vecumā.
Invaliditātes pabalsta piešķiramais apjoms mainās atkarībā no darbaspēju zaudēšanas pakāpes, vislielāko sasniedzot pie 100% invaliditātes un zemāko pie 50% darba nespējas.
Zaudējot darba spējas 100% apmērā invaliditātes pabalsta un dažādu piemaksu kopējā summa sastāda 12 658 līdz 15 245 latus gadā; pie invaliditātes – 67 līdz 99% apmērā kopējā pabalstu summa var sasniegt 9423 līdz 12010 latiem gadā, bet 50 līdz 66% invaliditātes gadījumā cietusī persona var saņemt pabalstu, kura apmērs dažādu faktoru ietekmē variē no 8312 latiem līdz 10 913 latiem. (valūtas konvertācija veikta pēc Latvijas Bankas noteiktā eiro kursa – 0.7028040, citās vietās izmantoti citi tās dienas valūtas kursi ).xi [Pabalsta aprēķināšanas formulas skat. Pielikumā Nr.4]
2.Pabalsti slimību gadījumosxii
Dānijā ir universālā veselības apdrošināšanas sistēma (skat. nodaļu par Veselības aizsardzību), taču slimību gadījumos pabalsti tiek piešķirti atkarībā no iepriekšējo ienākumu lieluma un veiktajām sociālajām iemaksām, aprūpe lielākoties ir bez maksas.
Darba devējs apmaksā darbinieka divu nedēļu slimošanu, ja strādnieks pie viņa ir nostrādājis vismaz 74 stundas pēdējo astoņu nedēļu laikā pirms slimības.
Savukārt pašvaldība pabalstu slimību gadījumos apmaksā, ja tās teritorijā dzīvojošais iedzīvotājs pirms slimības ir nostrādājis vismaz 120 stundas pēdējo 13 nedēļu laikā. Turklāt pašvaldība pabalstus var maksāt līdz 52 nedēļām, taču ik pēc 18 nedēļām tās darbinieki veic pārbaudi vai iedzīvotājs vēl joprojām ir slims un, ja pēc sešiem mēnešiem kopš slimības sākšanās pacients vēl nav izveseļojies pašvaldībai ir jāsāk procedūra par invaliditātes pabalsta piešķiršanu. Gadījumos, kad iedzīvotāja stāvoklis uzlabojas un ir cerības uz atveseļošanos pabalsta saņemšanu var pagarināt vēl par vairākiem mēnešiem. Turklāt pabalstus slimību gadījumos var saņemt arī iedzīvotāji, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss. Savukārt pašnodarbinātajiem pēdējā gada laikā pirms slimošanas ir jānostrādā vismaz 6 mēneši tad var pretendēt uz slimību pabalstu. Tāpat pašnodarbinātie saņem pabalstus, ja ir bijuši brīvprātīgi apdrošināti pret šādiem gadījumiem vismaz 6 mēnešus.
Pabalstu apjomu slimību gadījumos tiek noteikts koplīgumā, līgumā ar darba devēju. Taču tie darbinieki, kuriem nav noslēgti koplīgumi, saslimstot no darba devēja var divas nedēļas saņemt pabalstu, kura apmērs nedrīkst pārsniegt 276 latus nedēļā. Savukārt pašnodarbinātie, kas veic brīvprātīgas iemaksas, ja ir veikuši sociālās iemaksas var saņemt, līdz 2/3 no augstāk minētās summas.
3.Maternitātes pabalstsxiii
Pabalstu var iegūt visi DK pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī ārzemnieki, kas valstī nodzīvojuši vismaz sešas nedēļas. Maternitātes pabalstu māte var saņemt jau sešas nedēļas pirms dzemdībām, bet pēc tam pabalstu var saņemt vēl 24 nedēļas, no kurām pēdējās 10 nedēļas bērnu kopt un saņemt pabalstu var arī tēvs..
Atsevišķas māmiņas un tēvi var saņemt lielākus pabalstus un ilgāk, ja to reglamentē noslēgtais koplīgums. Turklāt darba devējs arī maksā par tām dienām, kad topošā māmiņa pārbaudās pie ārsta.
Visām grūtniecēm ir bezmaksas veselības aprūpe slimnīcās.
Pabalsta apmēru strādājošajiem aprēķina no darbinieka darba algas stundā, maksimālais ir 8 lati stundā, bet ne vairāk kā 276 lati nedēļā. Pašnodarbināto maternitātes pabalsts ir atkarīgs no to ienākumiem un iemaksām, taču nedrīkst pārsniegt iepriekšminētās summas.
3. Bērnu kopšanas pabalsti
Bērnu pabalstus saņem visi dāņi – vecāki, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam, kā arī iebraucēji, kas DK dzīvo vismaz trīs gadus, ja vismaz viens no vecākiem maksā nodokļus.
Pabalsta lielums mainās atkarībā no bērna vecuma, tā, piemēram, bērni līdz 3 gadu vecumam var saņemt pabalstu līdz 95 latiem mēnesī, par četrus līdz septiņus gadus vecu bērnu piešķir līdz 86 latiem, bet pēc tam pabalsta summa ir konstanta un līdz pat bērna 18. jubilejai vecāki saņem 67 latus mēnesī. Jāpiebilst, ka tāpat kā Latvijā arī Dānijā bērna un citu sociālo pabalstu summa laika gaitā mainās. Īpaši atvieglojumi ir paredzēti studējošajiem vecākiem, kuriem ir bērni. Ja bērns piedzimst studējošiem vecākiem, tad katrs no tiem reizi gadā saņem vēl 470 latus. Savukārt, ja bērna vecāki ir pensionāri, tad viņi saņem vēl papildus 86 latus mēnesī.xiv
5. Veselības politika
Dānijā (DK) veselības aizsardzības sistēma ir balstīta uz universālisma principiem, kas paredz bezmaksas veselības aprūpi visiem tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet iebraucējiem (new residents) veselības aprūpe tiek nodrošināta sešas nedēļas. Turklāt veselības aprūpes saņemšanai nav laika ierobežojumu. To dāņi panāk ar vispārējo veselības apdrošināšanu, kas neprasa papildus iemaksas no iedzīvotājiem, bet tiek segta ar iedzīvotāju veiktajām nodokļu iemaksām.xv
Pavisam veselības aprūpei 2001.gadā dāņi izlietoja 8,4% no IKP jeb 1 371 latu uz vienu iedzīvotāju.xvi
Dānija tāpat kā Zviedrija atšķirībā no pārējām Rietumeiropas valstīm pēdējo gadu laikā ir samazinājusi izdevumus veselības aprūpei no 8,5% no IKP 1990.gadā, līdz 8,4% 2001.gadā. To skaidrojot ar stingro valsts kontroli pār finansējuma izlietojumu un pašvaldību efektīvo darbību, sevišķi slimnīcu nodrošināšanā.xvii
Iedzīvotāju veselības aprūpe tiek segta galvenokārt no pašvaldības budžeta, kuras iemaksā 79% no kopējām veselības aprūpē veiktajām iemaksām. Pašvaldības finansējumu veselības aprūpei iegūst galvenokārt no tās teritorijā dzīvojošajiem un nodokļus maksājošajiem iedzīvotājiem, kā arī valsts subsīdijām (2%), kas tiek piešķirtas pēc aizvadīto gadu demogrāfiskajiem un citiem rādītājiem. Veselības aprūpei pašvaldības izlieto apmēram 63% no sava gada budžeta. Atlikušos 19% iemaksu veselības aprūpē nodrošina iedzīvotāji, kuriem ir privātās veselības apdrošināšanas polises, kas papildus sedz tādus pakalpojumus, kā zobārsta apmeklējums, fizioterapija, dažādu papildus medikamentu izmaksas. Privātās veselības apdrošināšanas polises ir apmēram 28% DK iedzīvotāju.
Par uzturēšanos slimnīcā valsts apmaksā tikai tos izdevumus, kas radušies uzturoties publiskās slimnīcās, bet ja pacients vēlas par saviem līdzekļiem var doties arī uz privātām klīnikām. Atsevišķos gadījumos, kad iestādes var nodrošināt specifiskus pakalpojumus valsts sedz arī tos. privātās ārstniecības. Tāpat pašvaldība sedz arī dažādu protēžu un dzirdes aparātu iegād. Turklāt tāpat kā Latvijā arī Dānijā ir dažādas atlaides sociāli mazaizsargātām grupām, piemēram, bērni līdz 18 gadiem var bez maksas apmeklēt zobārstu, bet līdz 16 gadu vecumam ir bezmaksas acu pārbaude un atlaides brillēmxviii.
1999. gadā DK veselības aprūpē darbojās 85 853 cilvēki, no kuriem 10 518 ārsti, 28 194 māsas, vairāk kā 12 tūkstoši māsu palīgi, nedaudz vairāk kā 15 tūkstoši laboratorijas darbinieki un tehniķi, 3 404 ģimenes ārsti, kā arī citi darbinieki.xix
No 2002. gada DK uzsāka masveidīgu iedzīvotāju informēšanas kampaņu ar mērķi pievērst iedzīvotājus veselīgākam dzīvesveidam, iesaistīt pilsonisko sabiedrību preventīvo veselības aizsardzības pasākumu nodrošināšanai.
Salīdzinot ar 1980. gadu (vīr.- 9 888, siev. 7 347) gandrīz uz pusi ir samazinājusies mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, taču arī 1998. gadā tas bija galvenais nāves cēlonis, taču palielinājusies mirstība no elpceļu slimībām un vēža.
Laiuzlabotu iedzīvotāju veselības stāvokli valdība 1998. gadā izdeva pastiprinātus noteikumus alkohola tirdzniecībai, jo laikā no 1960. gada līdz 1973. alkohola patēriņš dubultojās un sasniedza 14 litrus tīra alkohola uz katru iedzīvotāju, kas vecāks par 14 gadiem.
Tāpat 1995. gadā dāņi ieviesa vairākus ierobežojumus smēķēšanai publiskās vietās, kā arī aplika tabakas tirdzniecību ar lielākiem nodokļiem, tādejādi līdz 2000. gadam par 11% samazinot smēķētāju skaitu. Tomēr viņi arī atzīst, ka salīdzinot ar citām Rietumeiropas valstīm sievietes joprojām smēķē vairāk.xx
6. Nabadzība un sociālā atstumšana
2000.gadā tikai 4,3 % no visiem DK iedzīvotājiem un 2,4% bērnu līdz 17 gadiem dzīvoja ar ienākumiem, kas zemāki par 50% no vidējiem. Salīdzinoši OECD valstu vidējais rādītājs ir 10,2 % visu iedzīvotāju vidū un 12,1% bērnu, līdz 17 gadu vecumam, kas dzīvo ģimenēs, kur ienākumi mazāki nekā 50% no vidējiem ienākumiem.
Indivīdu objektīvie dzīves apstākļi neparāda viņu sajūtas. 2002. gadā OECD veiktajā pētījumā 85,5% dāņu atbildēja, ka ir apmierināti ar dzīvi, salīdzinoši vidējais OECD rādītājs ir par 15% mazāks. Turklāt gandrīz visi dāņi – 94,7 % jūtas laimīgi.
Lielākajai daļai iedzīvotāju ir regulāri sociālie kontakti, kas dod lielāku iespēju nelaimju gadījumos saņemt palīdzību no draugiem vai radiem. Un tikai neliela daļa dāņu – 3,3% reti pavada laiku ar draugiem vai kolēģiem, kas salīdzinoši ir divas reizes labāks rādītājs nekā vidēji OECD valstīs, bet pilnīgā vientulībā, nepavadot laiku ar draugiem vai ģimenēm dzīvo tikai 0,4% autora pētītās valsts iedzīvotāju (OECD –1,2%).xxi
Dānijā Džini koeficients, kas parāda ienākumu sadalījumu starp iedzīvotājiem ir 0,32. Koeficienta vērtība 0 parādītu pilnīgu nevienlīdzību un 1 pilnīgi vienlīdzīgu sadali starp stratām. 20% bagātākā sabiedrības daļa 2000. gadā valstī nopelnīja 34,5 %, bet visnabadzīgākie 20% sabiedrības nopelnīja 9,6%. Salīdzinoši Latvijā 20% bagātāko nopelna 40,3%, bet nabadzīgākā piektdaļa tikai 7,6% no kopējiem ienākumiem.xxii
Valstī nav definēts minimālā alga, to nosaka vienojoties darba devēju un ņēmēju organizācijām. Individuālie darba devēji minimālo algu pielāgo tādam līmenim kādu to noteikušas lielākās arodbiedrības sarunās ar uzņēmējiem. [skat nodaļu par nodarbinātību]
2000. gadā veiktais pētījums parāda, ka laikaposmā no 1976. līdz 2000. gadamsociālāatstumšana ir samazinājusies par četriem procentiem, salīdzinoši septiņdesmitajos tie bija seši, bet tūkstošgadē tikai divi procenti Dānijas iedzīvotāji bija sociāli atstumti (exclusion). Visvairāk šajā laikā pieaugusi sieviešu iesaistīšanās, kā arī uzlabojies pensionāru stāvoklis. Tomēr joprojām arī pensionāri ir viena no atstumtākajām grupām. Tāpat no atstumšanas vairāk cieš tie iedzīvotāji, kuriem dāņu valoda nav dzimtā, bezdarbnieki. Turklāt pieaugot dāņu turīgumam palielinās arī viņu iesaistīšanas sabiedriskajos procesos un attiecībās.xxiii
7. Izglītības sistēma
Dānijas izglītības sistēmā sastāv no trīs līmeņiem – pamatskolas, jauniešu izglītības (vidusskolas un koledžas), kā arī augstākās izglītības, kas sevī ietver arī mūža izglītību. Pamatskolā ir deviņu gadu mācības ar vispārizglītojošu programmu, vidējā līmeņa mācības jau ir ar akadēmisku vai profesionālo aroda ievirzi un variē no trīs līdz četriem gadiem, taču parasti ilgst trīs gadus.xxiv
DK Izglītības ministrija vēsta, ka visi (100%) tās iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem prot lasīt un rakstīt, ja neskaita garīgi atpalikušos, kas datos iespējams netiek uzrādīts.
Dānija izglītībai atvēl 8,3 % no IKPxxv, kas ir apmēram 3 712 lati uz vienu skolnieku pamatskolā, 4 268 latus gadā vienam vidusskolniekam, bet par vienu studentu DK vidēji izdod 5 297 latus. Turklāt DK ar 8,3% no IKP atvēlētiem izglītībai ieņem pirmo vietu pasaulē, apsteidzot tās kaimiņvalsti Zviedriju, kura ar 7,9 % ierindojas otrajā vietā. Kopumā katru gadu DK izglītībai atvēl gandrīz 10 miljardus latu (103,3 miljardus kronu).xxvi
Līdzekļu sadalījums dažādiem izglītības līmeņiem no atvēlētajiem līdzekļiem:
-
pamatskolai – 42 %,
-
vidusskolai (koledžai) – 18 %,
-
augstākai izglītībai – 23 %,
-
pieaugušo izglītībai – 14 %,
-
administrācijai – 3 %.
(Avots: Dānijas izlgītības ministrijas mājaslapa: Sk. 11.04.05.)
Pamata un vidējā izglītība tiek finansēta lielākoties no pašvaldību budžeta ar nelielām valsts investīcijām, savukārt augstākā un tālākizglītībā lielākos ieguldījumus dod valsts, kas finansējumu piešķir atkarībā no studentu vai apmācāmo daudzuma. Valdība finansējumu piešķir “grantu” ( mērķfinansējuma) veidā – pamata finansējums, pedagogu algām un studentu stipendijām, administratīviem izdevumiem un būvniecības grants, ar ko sedz īres, uzturēšanas un izdevumus par īpašuma nodokli.
Katru gadu DK izglītību iegūst nedaudz vairāk kā miljons iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa iegūst pamatizglītību, 2003. gadā 62,64 % no visiem apmācāmajiem izglītības sistēmā bija pamatskolas audzēkņi, bet vairāk kā 20% ieguva augstāko vai arodizglītību. [Skat. pielikumu Nr. 5]
Jāatzīmē, ka atšķirībā no Latvijas, kur daudzi studenti sāk strādāt pirmajos studiju gados dāņu jaunieši pirmo darba pieredzi, lielākoties iegūst tikai 25 – 27 gadu vecumā, kad beidz augstskolu. Līdz ar to salīdzinoši vēlu iekļaujas darba tirgū. Turklāt liela daļa jauniešu uzreiz pēc vidusskolas neiet mācīties augstskolā vai strādāt, bet gan izvēlas gadu vai divus atpūsties.
iDānijas oficiālā mājaslapa.(Sk. 01.04.2005).
ii ANO. Pārskats par tautas attīstību 2004. )
iii Attiecas tikai uz iekavās norādīto informāciju. OECD pārskatā apskatīti indikatori, pēc kuriem var spriest par ES valstu attīstību.
iv Natali, D. Denmark the pension system. (Sk. 11.04.05.)
v Dānijas statistikas pārvalde. Statistics free of charge (SK.13.04.05.)
vi Starptautiskā sociālo reformu ieviešanas mājas lapa (Sk. 13.04.05.)
viii Dānijas Statistikas pārvalde.
Statistics free of charge. (SK. 11.04.05.)
ix ANO. Pārskats par tautas attīstību 2004. (Sk.13.04.05.):
x Dānijas statistikas pārvalde. Social conditions, health and justice.(Sk.13.04.05.)
xiEiropas komisija. Pētījums par Sociālo aizsardzību ES valstīs. (Sk. 10.04.05
xv Mutual information system on Social protection in EU Member states and EEA.(Sk. 10.04.05)
xvi ANO. Pārskats par Tautas attīstību. (Sk. 14.04.05.
xvii Dānijas Ārlietu ministrija. Vispārīga informācija. (Sk. 12.04.04.)
Dānijas veselības ministrija. Apskats par veselības aprūpi Dānijā 2000.gadā
xxi OECD.
Selection of OECD indicators: How does Denmark compare? (SK.13.04.05.
xxii World resource institute. Economic indicators in Denmark. (Sk.15.04.05.)
xxiii Larsen, E. J. Social inclusion and exclusion in Denmark 1976. – 2000. (Sk.15.04.05.)
xxiv Dānijas Izglītības ministrija.
The education system in general. (Sk. 10.04.05.
xxv ANO. Public expenditure on education. (Sk. 10.04.05.)
xxvi Dānijas Izglītības ministrija. Total expenditure on education. (SK. 10.04.05.)