| Adrese: K. Barona 14, 3. stāvs e-pasts: centre@coe.lv, tālr. 67286865 | LV | ENG |
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turnbjērs Jaglanns
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turnbjērs Jaglanns atzinīgi vērtēja Google iniciatīvu to publiskot informāciju par pieprasījumiem dzēst vai cenzēt rakstus:
“Sabiedrībai ir tiesības zināt, ko valdība pieprasa dzēst no Interneta. Caurskatāmība ir būtisks priekšnoteikums izteiksmes brīvības aizsardzībā. Tāpēc es aicinu Eiropas valdības atturēties no Interneta satura filtrēšanas, ja vien tas nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu. Demokrātiskā sabiedrībā šādai rīcībai jābūt pamatotai ar likumdošanu.
Viedokļa paušana ir viena no cilvēka pamatbrīvībām neatkarīgi vai viedoklis ir valsti kritizējošs vai nav. Tomēr šīs tiesības nes sev līdzi atbildību par citu cilvēku cieņu un tiesību ievērošanu un, īpaši, tādu neaizsargātu grupu kādi ir bērni – tiesību aizsardzību. Tikai dialogs un sadarbība starp valsts un nevalstiskajām institūcijām, starptautiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību var nodrošināt visiem pieņemamu risinājumu.
„Internets visiem” ir likumīgi centieni, kas apvieno maksimālu tiesību un pakalpojumu klāstu ar minimāliem ierobežojumiem".
Saite uz papildu info par viedokļu paušanu (angļu val.)
Saite uz papildu info par kibernoziegumiem (angļu val)
Eiropas Padomes konference par cīņu ar nelegāliem medicīniskiem līdzekļiem – ievērojams solis tuvāk jaunas konvencijas pieņemšanai
Konferenci organizē Eiropas Medikamentu kvalitātes un veselības aprūpes direkcija un Cilvēktiesību un juridisko lietu ģenerāldirekcija sadarbībā ar Šveices terapeitisko līdzekļu aģentūru (Swissmedic).
Norises laiks: 2010. gada 15.-16. aprīlis Norises vieta: Bāzele (Šveice)
Šīs starptautiskās konferences mērķis ir stiprināt cīņu pret viltotiem medicīniskiem līdzekļiem un līdzīgiem noziegumiem Eiropā un visā pasaulē kā arī veicināt starptautisku sadarbību, nodrošinot atbalstu jaunas Medicīnisko noziegumu (Medicrime) konvencijas īstenošanai.
Konvencija būs atvērta parakstīšanai ne tikai Eiropas Padomes dalībvalstīm. Tai varēs pievienoties arī citas valstis kā tās jau notika ar virkni nesen pieņemtiem jauniem līgumiem. Ņemot vērā globālos draudus, ko nes viltoti medicīniskie līdzekļi un līdzīgi noziegumi Medicrime konvencijai ir universāls pielietojums.
Konvencija būs pirmais instruments, kas liks valstīm kriminalizēt:
· viltotu medicīnisku līdzekļu ražošanu;
· viltotu medicīnisko līdzekļu piegādāšanu, piedāvājumu piegādāt un pārvadāšanu;
· dokumentu viltošanu;
· nesankcionētu medicīnisko līdzekļu ražošanu vai piegādi un prasībām neatbilstošu medicīnisko iekārtu tirdzniecību.
Konvencija nodrošinās pamatu nacionālai un starptautiskai valsts pārvaldes sadarbībai starp dažādiem sektoriem, preventīvus līdzekļus sabiedriskā un privātā sektorā un cietušo un liecinieku tiesību aizsardzību. Tā paredzēs kontroles mehānisma ieviešanu, kas pārraudzīs Konvencijas īstenošanu dalībvalstīs.
Plānots, ka Ministru komiteja pieņems Konvenciju 2010. gada 11. maijā un tā tiks atvērta parakstīšanai 25. novembrī Tieslietu ministru konferencē Stambulā.
Sīkāka informācija: www.coe.int/medicrime – Programma
“Es lepojos, ka starptautiski atzīta aktrise un režisore Fannija Ardana – kas piedalījusies vairāk nekā 50 kinofilmās un saņēmusi Cēzara balvu kā labākā aktrise – ir piekritusi iesaistīties Eiropas Padomes Dosta! kampaņā, lai runātu par aizspriedumiem un stereotipiem attiecībā uz Romu tautības pārstāvjiem,” teica Turnbjērs Jaglanns, Eiropas Padomes ģenerālsekretārs savā uzrunā, atzīmējot starptautisko Romu dienu (8. Aprīlī).
Pašreiz Ardanas kundze Itālijā piedalās 6-minūšu filmas veidošanā, kas atmaskos neiecietību un atstumstību pret Romu bērniem skolās. Ar viņas iesaistīšanos kampaņā sākas jauns posms, kas iezīmīgs ar svarīgiem pasākumiem, kas veltīti starptautiskajai Romu dienai Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Slovēnijā un Strasbūrā.
“Kampaņas Dosta! Mērķis ir uzlabot Romu situāciju Eiropā,” teica ģenerālsekretārs Jaglanns, paužot bažas par nesen notikušajiem rasistiskiem mītiņiem pret 12 miljonu Eiropas Romu minoritāti. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konstatējusi 14. panta pārkāpumus (diskriminācijas aizliegums) attiecībā uz Romiem vairākās no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm.
Eiropas Padome ir laidusi klajā “labās prakses” ziņojumu par darba iespējām Romu tautības pārstāvjiem. Kā arī audiovizuālo materiālu nodaļa ir izveidojusi videosižetus un īsfilmu par Romiem.
Eiropas Padomes konference par kibernētiskiem noziegumiem
2010. gada 23.-25. martā, Strasbūrā
Konferences mērķis ir stiprināt sadarbību starp sabiedrību un privātpersonām, apkarojot kibernoziegumus, kas tiek paveikti ar Interneta palīdzību. Konference aicina apvienot spēkus, lai palīdzētu valstīm tikt galā ar kibernoziegumu problēmu, efektīvi izmantojot pieejamos līdzekļus.
Eiropas Padome ir sapulcējusi ekspertus no visas pasaules, valdību pārstāvjus un Interneta industrijas (ieskaitot Microsoft, Google, PayPal and McAfee) pārstāvjus.
Vairākos semināros ap 300 dalībnieku apskatīs sekojošus jautājumus:
· efektīvi līdzekļi pret bērnu seksuālu izmantošanu un vardarbību Internetā;
· Budapeštas konvencija par kibernoziegumiem;
· mācības par kibernoziegumiem tiesnešiem un prokuroriem;
· iespējas stiprināt likuma spēku: īpašu vienību loma;
· tīklu veidošana kibernoziegumu apkarošanai;
· tehniskā sadarbība kibernoziegumu apkarošanai.
Konferences laikā tiks apspriesta arī pastāvošā likumdošana. Notiks diskusijas par jaunām tendencēm un draudiem saistībā ar datu aizsardzību.
Eiropas Padomes konvenciju par kibernoziegumiem (Council of Europe Convention on Cybercrime (2001) - vienīgo starptautisko līgumu par šo jautājumu, līdz šim ir ratificējušas 27 valstis (ieskaitot ASV). Vairāk nekā 100 valstis visā pasaulē papildina savu likumdošanu iedvesmojoties no Konvencijas.
Pasaules karte par Konvencijas stāšanos spēkā
29. septembrī Parlamentārā Asambleja ievēlēja Turnbjēru Jaglannu (Norvēģija) par organizācijas ģenerālsekretāru uz piecu gadu termiņu. Pirmajā vēlēšanu kārtā Turbjērs Jaglanns saņēma 165 balsis (absolūto vairākumu), bet otrs kandidāts Wlodzimierz Cimoszewicz (Polija) 80 balsis. Jaglanns ir bijis Norvēģijas parlamenta premjerministrs un ārlietu ministrs.
Viņš ir dzmis 1950. gada 5. novembrī Norvēģijas pilsētā Drammenā. Ir precējies. Viņam ir divi bērni.
Turnbjērs Jaglanns stājas amatā 2009. gada 1. oktobrī.
Turnbjēra Jaglanna curriculum vitae. (http://www.assembly.coe.int/Main.asp?link=/Documents/WorkingDocs/Doc09/EDOC11957.htm)