Kopsavilkums par mītiem

Iespējams jau lasījāt iepriekšējās coe.lv publikācijas par mītiem, gan teorētiskā, gan praktiskā skatījumā. Galvenie secinājumi: 

  • Mīts ir pirmā universālā pasaules izpratnes forma, kuru sabiedrība izstrādājusi savas attīstības gaitā. Tas ir stāstījums, vēstījums par pasaules un visa uz tās esošā izcelšanos. Citiem vārdiem sakot, mitoloģija ir tāda pasaules apguves pakāpe, kurā cilvēkiem nerodas un vēl nevarēja rasties jautājums par mīta adekvātumu un atbilstību īstenībai. 

  • Lai arī indivīds sabiedrības attīstības un industrializācijas gaitā ir attālinājies no dabas, kas tam kļuvusi sveša un draudīga, kā arī mitoloģiskās domāšanas, tomēr joprojām tās ietekme nav noliedzama un būtiski ietekmē indivīda dzīvi. 

  • Darbā apkopotā informācija neļauj veikt viennozīmīgus secinājumus, par izvirzīto darba hipotēzi. Politiskais mīts drauds indivīda kritiskai domāšanai un apziņas brīvībai 

  • No vienas puses tās patiesumu apstiprināja apkopotais mītu teorētiskais novērtējums, kur lielākā daļa no pētniekiem secināja, ka mītam ir negatīva ietekme uz indivīda un sabiedrības apziņu. Jo tas sašaurina loģisko domāšanu un racionalitāti aizstāj ar emocionalitāti. Laikā kad masām loģiskie skaidrojumi kļūst pārāk sarežģīti, tās izvēlas vieglākus un vienkāršotākus risinājumus, ko spēj piedāvāt mīts. 

  • Masām pat domāšana ir tendētas meklēt atbildes mītiskajā pasaulē un vēlmē uzticēties mītiskam vadonim, kas visu atrisinās.To mainīt var vienīgi, ja tam pretojas ar racionalitāti, intelektu, ētiku un neuzticību, taču tiklīdz šīs spējas mazinās mīts pārņem savā varā un nosaka indivīda turpmāko uzvedību un rīcību. 

  • Tā, ka divi apskatītie Latvijas mīti parādīja, ka vēl jo projām racionāli politikas argumenti tiek aizstāti ar mītiem, turklāt tas notiek regulāri un regulāri sabiedrība tos arī akceptē un nepretojas(ko parādītu balsojums), tad jāsecina, ka Latvijas sabiedrības kritiskā domāšana un apziņas brīvība ir apdraudēta. Tādejādi tiek apstiprināta darba sākumā izvirzītā hipotēze – politiskais mīts drauds indivīda kritiskai domāšanai un apziņas brīvībai. 

Tomēr autora secinājumi nebūtu pilnīgi, ja tiktu apskatīta tikai viena – negatīvā mītu puse, kura šajā darbā ir izdevīga, lai apstiprinātu hipotēzi.

  • Autoram jāatzīst, ka secinājumi par mīta daba, nav tik viennozīmīga. Mīts indivīdu, sabiedrību un politikas procesus var ietekmēt, gan pozitīvi, gan negatīvi. Autors atklāj, ka nozīme ir nevis mītiem un to dabai, bet mītu pielietotājiem un viņu mērķiem. 

  • Mīts politiskajos procesos ir kā instruments, līdzeklis, lai kaut ko sasniegtu. Un no šī viedokļa skatoties, jāsecina, ka mītiem ir liela nozīme politikas procesos, bet ne vienmēr tie ir drauds indivīda kritiskai domāšanai un apziņas brīvībai. Tas, cik mīti apdraudēs indivīda domāšanu ir atkarīgs no tā, cik pats indivīds sevi pakļaus mītiskajai domāšanai. 

  • Tas, ka ar mīta palīdzību vadonis spēj vieglāk pakļauj masas, nenozīmē, ka mītus var izmantot tikai, lai izdarītu noziegumus pret cilvēci, sanaidotu tautas, sociālās grupas un indivīdus. 

  • Mītus var pielietot arī, lai īstenotu pozitīvus, tautas attīstībai nozīmīgus mērķus. Mīta spēku ir iespējams pielietot arī tautu brīvības iegūšanai (Latvijas „dziesmotā revolūcija”). Turklāt cilvēces vēsturē tieši mīti ir palīdzējuši apgūt pasauli („mīts par mežonīgajiem rietumiem”) un tādejādi veicināt progresu. 

  • Autors secina, ka bez mītiem nebūtu iespējama sabiedrības vienotība, baznīcas, valsts pastāvēšana un funkciju realizācija. 

  • Šie autora veiktie atklājumi atbild uz ievadā uzdotiem jautājumiem, par mīta ietekmi uz sabiedrību un politiskiem procesiem un līdz ar to sasniedz ari darba mērķi. 
  • Latvijas specifisko mītus veido Pirmās Latvijas laikā pēdējais, pašrocīgi ieceltais vadonis Kārlis Ulmanis, kurš masu apziņā saglabājies kā vadonis un tautas uzplaukuma nodrošinātājs. Šī iemesla dēļ pēc neatkarības atgūšanas 90 –to gadu sākumā daudzas partijas apzināti vai neapzināti izvēlējušās sākotnēji pozicionēt kā viena vadoņa partijas un daudzas no viņām ar labiem panākumiem arī iekļuvušas Saeimā, taču tikai viena no tām ir ievēlēta atkārtoti. 

  • Tomēr neskatoties uz to autors izsaka prognozi, ka arī šajās Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji nobalsos par viena vadoņa tipa partiju, kas tādejādi masu apziņā centīsies realizēt stingrās rokas etalonu, ko latvieši, kopš K. Ulmaņa laikiem joprojām meklē. 

  • Pievēršoties otram apskatītajam mītam – “ savējo – ienaidnieku” mītam autors secina, ka tā pastāvēšana ir likumsakarīga un izriet no tautas pašsaglabāšanās centieniem, mobilizējoties ap kopēju tautas ienaidnieku. To izmanto partijas, kas sevi pozicionē kā latviešu interešu aizstāves. Taču tādejādi tiek apdraudēta sabiedrības attīstība, jo ne latviski, ne krieviski runājošā grupa nespēj pilnvērtīgi satuvināties. 

  • Kopumā darba autors secina, ka mīta fenomens nav viennozīmīgs un tā ietekme gan uz indivīdiem un sabiedrību, gan uz politiskajiem procesiem arī nav viennozīmīgs un prasa arī turpināt šādus pētījumus nākotnē. 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *