Mālpils pagasta analīze 2004. gadā

Mālpils pagasts ir viens no 453 pagastu pašvaldībām Latvijā un pieder pie pirmā līmeņa pašvaldībām. No visiem pagastiem pēc ranga Mālpils pagasts ir 32.vietā.i
Mālpils pagasts pieder pie Rīgas rajona. un robežojas ar Rīgas rajonā ietilpstošajiem Allažu un Ropažu pagastiem kā arī ar Siguldas novadu. Vēl Mālpils robežojas ar Ogres rajonā ietilpstošajiem Suntažu un Ķeipenes kā arī ar Cēsu rajonā ietilpstošo Zaubes pagastu.ii
Mālpils pagastā ir 4299 reģistrēti iedzīvotāji no kuriem 642 ir pensionāri un 107 bezdarbnieki. Autors uzskata, ka iedzīvotāju skaits ir lielāks, taču daudzi ir pierakstīti blakus esošajos pagastos, taču dzīvo un strādā Mālpilī.
Mālpils pagasts teritorija aizņem 22`030,8 hektārus. Tā teritorijā atrodas pieci ciemi: Sidgunda, Upmalas, Bukas, Vite un Mālpils, kas ir pagasta administratīvais centrs.
Pagastā iedzīvotāju vidējais blīvums ir 19,51 cilvēks uz vienu kvadrātkilometru.
Mālpils pagasta lēmējinstitūcija ir Mālpils pagasta padome, kas izskata jautājumus un pieņem normatīvos aktus un lēmumus.
Pagasta padomē ir ievēlēti deviņi deputāti. Deputātu skaitu padomē (domē) nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Ja tas ir starp 2001 un 5000, tad padomē ir jābūt deviņiem deputātiem. Ja Mālpilij pievienos vēl kādas teritorijas un izveidos Mālpils novadu, tad iedzīvotāju skaits visticamāk pārsniegs 5000 un deputātu skaits padomē palielināsies, līdz 11 un tāds saglabāsies ļoti ilgi, jo ir maz ticams, ka Mālpils un tuvākās apkārtnes ciemos iedzīvotāju kopējais skaits pārskatāmā nākotnē varētu pārsniegt 50 tūkstošus. Pēc autora domām, tas varētu notikt pēc 25 – 30 gadiem, kad Siguldā un Rīgā zeme būs kļuvusi pārāk dārga.
2001.gada pašvaldības vēlēšanās Mālpils pagasta padomes vēlēšanās kandidēja divas vēlētāju apvienības “Saskaņa” un “Mēs – savam pagastam”, atšķirībā no 1997.gada pagasta padomes vēlēšanām, kad kandidēja tikai viens saraksts – “Saskaņa”.
Par “Saskaņu” 2001.gada pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 820 iedzīvotāji, un tā ieguva piecus deputātu mandātus, bet “ Mēs – savam pagastam” atbalstīja 815 mālpilieši , tādejādi iegūstot četras vietas.
No padomē iekļuvušajiem deputātiem visiem, izņemot vienu, ir augstākā izglītība un četras ir sievietes, attiecīgi trīs no “Mēs savam pagastam” un viena no “Saskaņas”.
Apskatot deputātus pēc vecuma redzams, ka trīs deputāti ietilpst vecumgrupā starp 30 un 40 gadiem, pieci deputāti ir starp 40 un 50 gadiem, bet vienai deputātei ir 63 gadi, jāuzsver, ka tieši viņa kļuva par patreizējo Mālpils pagasta priekšsēdētāju.
Pašvaldības nolikums ir viegli pieejams drukātā veidā, autors to ieguva ar pirmo mēģinājumu, griežoties ar šādu lūgumu pie pagasta sekretāres.
Apskatot nolikumu, redzams, ka Mālpils pagastā ir izveidotas trīs komitejas, no kurām divas ir likumā “Par pašvaldībām” kā obligātas noteiktās: “Finanšu komiteja” un “ Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja”. Trešā ir “Attīstības komiteja”, kas sniedz priekšlikumus par pagasta administratīvās teritorijas plānošanu, par uzņēmējdarbības perspektīvo attīstību kā arī priekšlikumus par pagasta iestāžu, uzņēmumu attīstību un darbību.iii
Mālpils pagasta padomē ir viens priekšsēdētāja vietnieks, kas savus pienākumus pilda priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā par ko saņem atalgojumu saskaņā ar LR likumdošanu un pagasta darbinieku koplīgumu par kura saturu gan autoram neizdevās daudz uzzināt. Zināms ir vienīgi tas, ka šāds līgums nav nelikumīgs, tā izveidošanu paredz LR likumdošana. Koplīguma rezultātā pagasta darbiniekiem ir iespēja reizi ceturksnī vai pusgadā saņemt prēmijas, pabalstus slimības vai bērna piedzimšanas gadījumā un citus papildus labumus, ko bez šī līguma darbinieki nesaņemtu. Līguma noteikumi tiek pārskatīti katru gadu un iegūstamie labumi ir atkarīgi no budžeta iespējām.
“Likums par pašvaldībām “ 67.pants. nosaka, ka “pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem, domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus”iv. Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs šīs tiesības neizmanto. Mālpili iizpilddirektoru pēc pašvaldības priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ pašvaldība un amats ir algots, kura lielumu nosaka LR likumdošana un noslēgtais koplīgums.
Saskaņā ar Mālpils pagasta padomes nolikumu “pašvaldībai nodoto funkciju pildīšanu un padomes darbu nodrošina šāda padomes izveidota pārvaldes struktūra”: pagasttiesa, dzimtsarakstu nodaļa, sociālās palīdzības dienests, būvvalde, kā arī
13 komisijas – vēlēšanu komisija septiņu locekļu sastāvā, administratīvo lietu komisija (8), objektu privatizācija komisija (5), dzīvojamo māju privatizācijas komisija (5), sertificēšanas komisija (3), licencēšanas komisija (4), ēku pieņemšanas ekspluatācijā komisija (4), ēku un būvju apsekošanas – pieņemšanas komisija (5), kustamās mantas vērtēšanas komisija (5), pašvaldības iepirkuma komisija (6), mantas izsoļu komisija (6), pamatlīdzekļu pārraudzības komisija (4), kā arī ārkārtējo situāciju operatīvā komisija sešu locekļu sastāvā. Kā arī amatpersonas un darbinieki, kas šajās struktūrvienībās strādā. Atbilstoši Mālpils pagasta padomes nolikuma 13.punkts nosaka, ka pārvaldes struktūras, kurā ietilpst visas iepriekšminētās struktūrvienības koordināciju veic izpilddirektors.
Iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības darbā
Mālpils pagasts izdod savu bezmaksas avīzīti “Mālpils vēstis”, kura ir pieejama pastā, padomes sekretariātā un veikalos. Tajā ir informācija iepriekšējā sēdē padomē pieņemtajiem lēmumiem, sludinājumi un paziņojumi, apsveikumi dzimšanas dienās pagasta vecākajiem iedzīvotājiem, nekrologi, atskats uz pēdējā mēneša kultūras vai sporta aktivitātēm, iedzīvotāju raksti vai dzejoļi, kriminālā informācija. Avīzi novērtēju kā vāji izstrādātu, lai arī to var saprast, tajā lasāmos rakstus sastāda viens cilvēks – Mālpils pagasta bibliotēkas bibliotekāre. “Mālpils vēstis” pārāk maz iesaista vietējos iedzīvotājus, trūkst kritikas par padomes (ne)paveikto, nav vēstuļu sleja, kurā pagasta darbinieki varētu atbildēt uz jautājumiem. Pozitīvi ir vērtējams, ka avīze vispār tiek izdota. Autora vērtējumam gan nepiekrīt konkursa žūrija, kas nesen “Mālpils vēstis” atzina par labāko šāda formāta avīzi Latvijā.
Vēl bez tam iedzīvotājus reizi nedēļā informē “Mālpils televīzijas”, kurā ziņas un pagasta pieņemtos lēmumus nolasa aktieris Harijs Spanovskis, taču tā lielākoties ir vienīgā informācija, ko Mālpils televīzija sniedz. Iepriekšējos gados televīzijas pārraide bija krietni garāka, tajā bija izklaidējošā daļa, atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, pagasta padomes lēmumi, to skaidrojums un nākotnes ieceres. Televīzija savu darbību samazināja līdzekļu trūkuma dēļ.
Iedzīvotājiem ir iespēja rakstīt vēstules padomes locekļiem un darbiniekiem, un ir tiesības saņemt atbildi pēc būtības likumā noteiktajos termiņos.
Mājas lapā atrodamā informācija ir vispārīga, tā neatspoguļo aktualitātes, atjaunošana notiek neregulāri un haotiski, vietām informācija ir neprecīza, piemēram, kontakttelefoni daži ir sajaukti. Taču jāpiebilst, ka mājas lapas izstrādei piešķirtie līdzekļi nav tik lieli, lai cilvēks, kas par to atbild to darītu ar pilnu atdevi. Kā pozitīvu iezīmi varu minēt tajā ievietotās kartes un bildes.
Pašvaldības budžeta analīze. Ieņēmumi un izdevumi – absolūtie lielumi, uz vienu iedzīvotāju, īpatsvars
Ieņēmumi
Kopā, Ls
Īpatsvars kopējos ieņēmumos (procentos)
Uz 1 iedzīvotāju, Ls
I
Kopā ieņēmumi
712`573
100
165,75
III
Nodokļu ieņēmumi
419`447
58,86
97,50
Iedzīvotāju ienākumu nodoklis
358`922
50,36
83,4
Nekustamo īpašumu nodoklis
58`896
8,26
13,69
V
saņemtie maksājumi
232`314
32,60
54
Savstarpējie norēķini
22`334
3,13
5,19
Dotācijas
Mērķdotācijas
208`227
29,22
48,43
Maksājumi no PFIF
Izdevumi
Kopā, latos
Īpatsvars kopējos izdevumos (procentos)
Uz 1 iedzīvotāju, Ls
VI
Kopā izdevumi
685`314
100
159,41
01 vispārējie valdības dienesti
70`732
16,45
16,45
04 izglītība
411`290
60,01
95,67
05 veselības aprūpe
132
0,01
0,03
06 sociālā aprūpe
31`536
4,6
7,33
07 komunālā saimniecība
63`536
9,27
14,7
08 brīvais laiks, sports, kultūra
82`314
12,01
19,14
12 Transports, sakari
Maksājumi PFIF
(2002. gada Valsts Kases dati)
Komentāri par budžetu, balstoties uz caurmēra situāciju valstī
Mālpils pieder pie pelēkajām pašvaldībām, jo nemaksā naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā un no tā arī neko nesaņem. Nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Mālpilī 2002.gadā bija tikai 167,5 lati uz vienu iedzīvotāju, kas darba autoru pat pārsteidza. Taču budžeta ieņēmumos tie veidoja gandrīz 60 procentus, salīdzinoši valstī 49 procenti. Tā tas ir vairumā mazās pašvaldības, ja neskaita tās, kuras atrodas pie jūras un gūst lielus ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa, kas Mālpilī procentuāli ir tādi paši kā Latvijā.
Vairāk naudu Mālpils tērē sportam un kultūrai nekā vidēji valstī, to var skaidrot ar Mālpils deju kolektīvu un kultūras nama aktivitātēm. Pārsteidzoši ir tas, ka izglītībā tiek tērēts mazāk nekā vidēji valstī, Mālpils pagastā ir viena vidusskola, vairākas pamatskolas, mākslas un mūzikas skola. Tāpat atrodas arī Izglītības un Zinātnes ministrijas pakļautībā esošās internātskola un Tehnikums, bet par tiem maksā pati ministrija.
Pārvaldes izmaksām Mālpils tērē vairāk kā 16 procentus no sava budžeta, tas ir tikai vēl viens arguments, lai Mālpils izveidotu novadu tādejādi samazinot šo izmaksu īpatsvaru.
Teritorijas attīstības programma un plānojums
Mālpils pagasta pašvaldībai ir izstrādāts teritorijas plānojums un teritorijas attīstības programma.
Mālpils pagasts ir sadalīts piecos ciemos: Mālpils, Sidgunda, Upmalas, Bukas un Vite ar administratīvo centru Mālpils ciemā.
Interesanti: rakstot par novadu veidošanu autors piezvanīja Brocēnu novada priekšsēdētājam Arvīdam Mezenim, lai uzzinātu par novada veidošanas pieredzi. Mezenis pastāstīja, ka galvenais, lai izveidotu novadu ir sākumā sanākt kopā pagastvečiem, tad deputātiem un tad pārējiem. Viņš uzsvēra, ka novada veidošanai nav recepte, katrā vietā ir savi reāli apstākļi un cilvēki.
Kā lielāko ieguvu Mezinis nosauca to, ka iedzīvotājiem ir beidzies stresa stāvoklis dēļ neziņas kā arī to, ka novads, būdams lielāks nekā iepriekšējās mazās pašvaldības ar dažādu projektu palīdzību var piesaistīt lielākus finansiālos līdzekļus bez valsts palīdzības. Pozitīvs piemērs projektam, ko novads īstenojis izmantojot piesaistītos līdzekļus pēc Mezena domām ir skolas remonts.
Atbildot autoram par mīnusiem no novada izveidošanas priekšsēdētājs teica, ka saimnieciskā darbība, palielinoties teritorijai, priekš viņa ir palikusi nepārskatāmāka. Tagadviņam ir jāuzticas saviem vietniekiem, kas ir bijušie mazo pagastu priekšsēdētāji, tomēr vienlaikus arī atzina, ka komandas darbs ļauj paveikt darbus ātrāk nekā viņš viens to varētu izdarīt.
Arī iedzīvotāji nav neko zaudējuši, jo priekšsēdētāja vietniekiem ir paraksta tiesības un vajadzīgās izziņas iedzīvotājs var dabūt uz vietas savā bijušajā pagasta centrā, piemēram, Rentē vai Blīdenē.
Ieteikumi: Mālpils pagastam ir maz iespējas attīstīt sevi kā apkārtnes centru un pilsētu, jo Sigulda ir tikai 19 kilometru attālumā. Mālpilij ir jācenšas attīstīt tūrisma iespējas, lai nekļūtu tikai par guļamrajonu Rīgā strādājošajiem. Pašlaik ir uzsākta darbība pie divu viesnīcu celšanas, kad darbus ir plānots pabeigt nav zināms, taču tā kopumā ir laba zīme Mālpils un nākamā Mālpils novada attīstībai.
i Skat. Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni,reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. Rīga: Latvijas statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 2004.
ii Ibid. attēls 3.1
iii Mālpils pagasta padomes nolikums. 6.lpp
iv “Likums par pašvaldībām” 67.pants, pēdējie grozījumi izsludināti 2003.gada 26.jūnijā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *