Mīti Latvijas politikā

 Vadoņa mīts

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu un politiskā režīma maiņu 90-to gadu sākumā, kā arī no tā izrietošajām sekām saimnieciskajā un sociālajā dzīvē aktualizējās vēsturiski Latvijas sabiedrībai pazīstamais vadoņa mīts, ko var skaidrot ar masu apziņas spēju vieglāk identificēt noteiktu darbību ar konkrētu indivīdu, nevis grupu. Turklāt masu apziņā bija nostiprinājies priekšstats, ka autoritārs vadonis (Kārlis Ulmanis) spēj panākt tautas labklājības uzplaukumu. Tajā pat laikā nemaz neapjaušot tā brīža vēsturisko situāciju un pēckara gadu pieprasījumu pēc lauksaimniecības produkcijas un kopējo Rietumeiropas labklājības pieaugumu, kas neapšaubāmi veicināja arī Latvijas labklājību.

Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā vēl vairāk nostiprināja vadoņa mītu, jo masu apziņā Ulmanis saglabājās, kā pēdējo „neatkarīgās Latvijas” līderi, kurš valsti aizveda līdz uzplaukumam.

Pēc neatkarības atgūšanas uz politiskās skatuves neparādījās viens līderis, taču notika meklējumi, kuru rezultātā tauta bija gatava glorificēt A. Gorbunovu, neskatoties uz tā darbību komunistiskajā partijā.1

Par pirmo atjaunotās Latvijas prezidentu lielā mērā, pateicoties savam uzvārdam un radniecībai ar autoritāro vadoni (Kārli Ulmani) kļuva Guntis Ulmanis, kurš šo amatu ieņēma divas reizes pēc kārtas un trešo reizi to traucēja izdarīt vien Satversmē noteiktie ierobežojumi, kas vienai personai par prezidentu ļauj kļūt tikai divas reizes pēc kārtas.

Masas vadoņa meklējumi spilgti izpaudās arī 6. Saeimas vēlēšanās, kad to pilnā mērā izmantoja vairākas partijas, kas sevi asociēja ar vienu līderi, un tā rezultātā guva labus panākumus. To vidū Joahima Zīgerista „Tautas kustība Latvijai” (16 vietas), kura atpazīstama kļuva ar tieši sava līdera Zīgerista rīkotajām aktivitātēm – banānu dalīšanu pensionāriem, un vēlāk arī smilšu vešanu no it kā K. Ulmaņa kapa vietas. Tāpat Saeimā iekļuva arī Alberta Kaula „Latvijas vienības partija” (8), kā arī Ziedoņa Čevera Demokrātiskā partija Saimnieks (18).2

Visas šīs partijas sevi prezentēja kā viena vadoņa partijas, kuras tiekot pie varas ātri vien atrisinās visas iedzīvotāju problēmas un sakārtos valsti.

Sevišķi no šīm partijām autors vēlas izcelt „Saimnieku”, kas pie vēlētājiem vērsās ar aicinājumu kļūt par saimniekiem savā sētā – „Zemes saimniekam jābūt īpašniekam, īpašniekam jābūt zemes saimniekam”.3 Bet reklāmās skandināja saukļus, ka katram ir jābūt saimniekam savā sētā un vispār saimnieks ir vajadzīgs visur. Tādejādi mītu veidotāji apelēja pie latviešiem simboliski daudznozīmīgo saimnieka nosaukumu, mēģinot radīt uzticamības izjūtu un vīziju par garantētu ekonomikas un tautsaimniecības uzplaukumu.

Nākamajās, 7. Saeimas vēlēšanās Saeimā vēlētāji bija vīlušies visās trīs iepriekšminētajās partijās un neviena no tām atkārtoti parlamentā neiekļuva. To vietā nāca Tautas partija (TP) (24) ar Andri Šķēli priekšgalā4, kurš jau iepriekš bija paspējis kļūt par Ministru prezidentu un sevi pozicionējis kā rīcības cilvēku, vadoni, kurš izbeigs nesaskaņas partiju vidū un sakārtos valsti. Pamatojoties uz šādu tēlu, ir iespējams veikt sabiedrībā nepopulārus soļus, kas citos gadījumos sastaptu daudz lielāku pretestību Viņa popularitāti neietekmēja arī apstāklis, ka, būdams turīgs uzņēmējs, viņš tika vainots dažādās nelikumībās, un presē plaši tika iztirzāta un apšaubīta viņa spējas iegūt lielu kapitālu padomju laikā, tirgojot puķes.

Arī 8. Saeimā vēlētāji turpināja tradīciju un balsoja par jaundibinātu viena vadoņa partiju un lielāko pārstāvniecību parlamentā, tikpat cik iepriekš TP ieguva Latvijas bankas prezidenta Eināra Repšes vadītais „Jaunais laiks” (JL).5Repše pie masām devās ar solījumiem izskaust korupciju un tāpat kā pārējie partiju līderi pirms vēlēšanām solīja sakārtot valsti.

Repše sevi pozicionēja kā prasmīgu vadoni, kurš ilgus gadus vadījis Latvijas banku un noturējis nacionālas valūtas – lata stabilitāti. Tāpat kā pārējos gadījumos JL sabiedrībā sākotnēji tika atpazīts kā viena līdera personība par ko šoreiz bija kļuvis Repše.

Šajā kontekstā jāatzīmē sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktais pētījums par iedzīvotāju vēlmi valsts vadībā redzēt stingru līderi. Apgalvojumam – Lai uzlabotu situāciju valstī Latvijai ir nepieciešams viens stingrs līderis ar plašām pilnvarām – šī gada februārī piekrita vairāk kā puse (54,2%) respondentu, kas ir vairāk nekā 2004. gadā, kad tam piekrita 51,6% iedzīvotāju un 2003. gadā kad šādu viedokli atbalstīja 52,5 %. Nemainīgi augstākais atbalsts stingram līderim kopš aptaujas veikšanas bija 2002. gadā, kad vienu, stingru valsts vadītāju vēlējās 61,6 % aptaujas dalībnieku.6

Jāuzsver, ka atbalstu vienam vadonim nepauž tikai vecāka gadagājuma cilvēki, kas dzīvojuši „Ulmaņlaikos” vai vismaz Ļeņina vai Staļina vadonības gados, bet arī gados jaunākā paaudze. Un kopumā visās vecumgrupās akceptu stingrai vadībai vienā personā un cerību uzlabot savu ekonomisko stāvokli izsaka vismaz 40 % Latvijas iedzīvotāju, kas nozīmē, ka vadoņa mītu partijas turpinās ekspluatēt arī nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Savējo – ienaidnieka mīts

Pirms I Pasaules kara latvieši nekad nebija dzīvojuši savā zemē un lielā mērā arī neapzinājās savas kopīgās saites. Uz 30 gadiem izcīnot neatkarību, PSRS ekspansijas rezultātā to zaudējot un 20. gadsimta 90 –to gadu sākumā to atkal atjaunojot latvieši ir nonākuši identitātes meklējumos.

Savējo un svešo pretnostatījums ir nepieciešams katras tautas, nācijas sevis apzināšanai un identifikācijai. Jo lielākas briesmas, objektīvas vai subjektīvas, jo ciešākai ir jābūt tautas vienotībai. Taču Atmodas neatkarības cīņas un kopības sajūtu Latvijas, nevis latviešu tautas vidū nomainījusi neatkarības pretinieku meklēšana gan pašu („latvietim vislabāk garšo latvietis” un uzsverot, kurš kurā datumā ir izstājies no komunistiskās partijas), gan ārējo spēku centienos tādejādi, kavējot valsts attīstību.

Latviešu pašapziņa tiek balstīta uz tādiem motīviem kā „bāreņu tautu”, „daudz cietušo tautu”, kam pāri nodarījusi PSRS veiktā okupācija un par ko rietumi latviešiem, protams, ir parādā.

Vīlušies Atmodas laiku ideālos – „kaut pastalās, bet brīvi” un no notikušajā īpašumu pārdalē un brīvā tirgus darbībā, kā rezultātā sabiedrība krasi noslāņojusies gandrīz 75% iedzīvotāju pauž viedokli, ka bagāts var kļūt tikai negodīgā ceļā.7

Ienaidnieka mītu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ palīdz kultivēt Latvijas kā mazas valsts atrašanās kaimiņos lielvalstij Krievijai un daudzu iedzīvotāju, kuru pamatvaloda ir krievu atrašanās Latvijas teritorijā.

Pēc neatkarības atgūšanas, lai apkarotu bailes un ieviestu jauno režīmu tika grauti PSRS laiku simboli (Skrundas lokators, Ļeņina pieminekļi) un atsevišķos gadījumos aizstāti ar citiem (ielu nosaukumu plāksnītes). Taču, lai arī būves tiek grautas bailes saglabājas, ko tālāk vairo nacionālisti, kas tālāk tiek ģenerētas politisko mītu veidā un pirms katrām Saeimas un arī 2005. gada Rīgas domes vēlēšanām atsevišķas partijas to izmanto. Piemēram, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” rīdziniekiem draud ar Улица Бривибас (Brīvības iela krievu valodā) un saukli „Krievi nāk”. Tādejādi netiek mazināta sabiedrības polarizācija.

Šajā kontekstā jāmin Alfrēds Rubiks, bijušais Rīgas vadītājs, kuru 90-to gadu sākumā par pretošanos neatkarīgas Latvijas izveidei vienīgo iesēdināja cietumā un kuru masas tver ar dalītām jūtām. No vienas puses vienā sabiedrības daļā viņš ir kļuvis par varoni, kurš ir palicis uzticīgs saviem uzskatiem un pārliecībai, bet no otras par naida objektu, taču abos gadījumos par simbolu Latvijas pagātnei PSRS sastāvā. Tādejādi autors uzdrošinās apgalvot, ka, ja Rubikam izdosies panākt, ka tiek atcelti uz viņu attiecinātie ierobežojumi kandidēt un kļūt par Saeimas deputātu būtu ļoti lielas izredzes kļūt par iepriekšējā režīma piekritēju, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku atbalstītu līderi.

1 LR Saeima. http://www.saeima.lv/Informacija/gorbunov.htm
2 LR Saeima. 6. Saeimas vēlēšanu rezultāti. (Sk. 28.05.05).
3 Centrālā vēlēšanu komisija. Demokrātiskās partijas saimnieks 6. Saeimas priekšvēlēšanu programma. (Sk. 28.05.05)
4 Centrālā vēlēšanu komisija. 7.Saeimas vēlēšanu rezultāti. (Sk. 28.05.05.)
5 Centrālā vēlēšanu komisija. 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti. (SK. 28.05.05.
6 SKDS. Aptauja par varas nodošanu vienas personas rokās. (Sk. 28.05.05.)
7 SKDS. Aptauja par iespējām iegūt bagātību godīgā veidā. (Sk. 28.05.05.)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *