Secinājumi par valsts un baznīcas ietekmi uz abortu likumdošanu Vācijā un Francijā

Kādu laiku atpakaļ mēs uzsākām analīzi par to, kā valsts un baznīcas savstarpējās attiecības ietekmē abortu likumdošanu divās Rietumeiropas valstīs – Vācijā un Francijā. Tie, kas sekoja visai rakstu sērijai varēja uzzināt daudzas akadēmiski nozīmīgas detaļas, taču secinājumi ir apkopoti šajā daļā.

Secinājumi

Veicot valsts – baznīcas nošķīruma un baznīcas ietekmes uz abortu politiku pieņemšanu analīzi tika atklāts, ka baznīcas lielā mērā ir gatavas iet uz kompromisiem un nevēlas vai nespēj uzspiest savu gribu citiem. Tā pakāpeniski pielāgojas interešu grupu un valsts diktētajiem noteikumiem.

Salīdzinot baznīcas ietekmi Vācijā un Francijā, jāsecina, ka Vācijas pamatlikumā noteiktais ietvars valsts-baznīcas attiecībām ir ievērojami nostiprinājis Vācijas lielāko baznīcu ietekmi un izmaiņas tajā ir iespējamas tikai līdz ar izmaiņām Vācijas pamatlikumā. Šī iemesla dēļ Francijas baznīca ir spiesta ieņemt mērenākas pozīcijas un arī tās aktivitāte ir mazāka. Tomēr, neskatoties uz to arī Francijā, kas tradicionāli tiek uzskatīta par izteikti sekulāru valsti reliģiskajām skolām ir iespējams saņemt finansējumu no valsts, kas ļauj tām realizēt savas politikas. Turklāt Francijas baznīcu salīdzinoši veiksmīgā darbība atsevišķus pētniekus mudina uzsākt diskusijas par iespējamām valsts-baznīcas attiecību izmaiņām tuvākā nākotnē.

Aplūkojot tuvāk Francijas un Vācijas nošķīrumu starp valsti-baznīcu, tika secināts, ka Vācijas vadošo baznīcu īpašumā katru gadu nonāk nesamērojami lielāks resursu daudzums nekā Francijā, to īpašumā ir baznīcas ēkas un īpašumi, tiek nodrošināta ievērojami lielāka ietekme uz izglītības sistēmu, sociālo politiku, rīcības brīvību, rīkojoties ar finansēm. Tomēr, neskatoties uz visiem iepriekšminētajiem faktoriem, Vācijas vadošo baznīcu ietekme uz politikas procesu nespēj nodrošināt to izvēlēto virzienu. Pagājušajā gadsimtā baznīcas abās valstīs samērā pasīvi novēroja kā pakāpeniski tiek aizvien vairāk liberalizēta grūtniecības pārtraukšanas likumdošana un neveica radikālus pasākumus, lai to nepieļautu.

Izņēmums Vācijas baznīcas spējai saglabāt savas pozīcijas abortu likumdošanas jautājumā ir spēja nepieļaut avārijas kontracepcijas tirgošanu bez ārsta receptes. Francijā tas tika atļauts jau 20. gs astoņdesmitajos, patlaban vēl 16 ES dalībvalstīs.

Pētnieki M. Chaves un D.E. Cann 20. gadsimta 90-to gadu sākumā analizējot Rietumeiropas valstis pēc to nošķīruma starp valsti un baznīcu Franciju pieskaitīja sekulārākajām Eiropas valstīm (deregulētām), bet Vāciju daļēji regulētām. Aplūkojot abas ES lielvalstis vairāk kā desmit gadus vēlāk autors secina, ka šim dalījumam piemīt zināmi trūkumi. Iedalot visas valstis tikai trīs kategorijās nav iespējams atspoguļot Vācijas valsts un baznīcas attiecībās pilnībā. Vācijas konstitūcija nosaka, ka baznīca no valsts ir nošķirta, taču privilēģijas, kas baznīcai ir piešķirtas par šo nošķirtību ļauj runāt diezgan virspusīgi.

Darba gaitā pierādījās autora pieņēmums, ka, lai arī Vācijas Federatīvās Republikas konstitūcija vadošajām baznīcām piešķir daudz lielākas priekšrocības nekā Francijas baznīcām, tās tomēr nespēj vai nevēlas tās pilnvērtīgi izmantot un pakāpeniski atkāpjas abortu likumdošanas liberalizācijas priekšā.

Šī iemesla dēļ ievadā izvirzītā hipotēze: stingrāks nošķīrums starp valsti un baznīcu palielina valsts spēju pieņemt neatkarīgu abortu likumdošanu, tiek uzskatīta par pierādītu. Avārijas kontracepcijas iegāde bez receptes ir Vācijas vadošo baznīcu pēdējais sasniegums pakāpeniski liberalizētajā abortu likumdošanā. Francijā šis lēmums tika pieņemts jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Pārējā abortu likumdošana abās valstīs ir lielā mērā līdzīga.

Literatūras saraksts

  • Boyle K., Sheen J. Freedom of Religion and Belief: A World Report. London: Routledge. 1997. 495 p
  • Chaves M., Cann E.D. Regulation, Pluralism, and Religious Market Structure, In: Rationality and Society,Vol. 4, No. 3, 1992. pp. 272.-290.

  • Ed. Madeley J.T.S., Zsol E., Cast F. Church and State in ContemporaryEurope: The Chimera of Neutrality, London: Frank Cass, 2003. 256 p
  • Hamilton M. The Sociology of Religion: Theoretical and Comparative Perspectives.. London: Routledge, 2001. 324 p
  • Wuerth. I.B. Private Religious Choice in German and American Constitutional Law: Government Funding and Government Religious Speech. In: Vanderbitt Journal of Transnational Law, vol. 31. 1998. 122 p
  • Introvigne, M. R. Stark. Religious Competition and Revival in Italy: Exploring European Exceptionalism. In: Interdisciplinary Journal of Research on Religion. Vol. 1, issue 1 2005. 18 p
  • March J., Olsen J. The NewInstitutionalism: Organizational Factors in Political Life, In: The American Political Science Review, Vol. 78, No. 3 (Sep., 1984), pp. 734-749
  • McBridge D. Abortion Politics, Women`s Movements, and the Democratic State: A Compearative Study of State Feminism. Oxford: Oxford University Press. 2005. 328 p
  • Minkenberg M. Die neue radikāle Rechte im Vergleich. USA. Frankreich. Deutschland. Opladen/Wiesbaden: Westdeutscher Verlag. 1998. 411 S
  • R.H.W. Theen, Wilson F.L. Comparative Politics: An Introduction to Seven Countries. Upper Saddle River, N.J: Prentice Hall. 2000. 549 p
  • Robbers G. State and Church in the European Union Conjunction With the European Consorrtiom for State and Church Research. Baden-Baden: Nomos Verl.-Ges., 1996. 589 p
  • Rucht D. Modernisierung und neue soziale Bewegungen, Frankfurt/M.: Campus, 1995. 601 p
  • Nicolas W. What` s in Scarf? The Debate on Laicite France. In: French Politics, Culture and Society, vol. 24, 2006. London : Berghahn Books. 89 p

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *