Valsts – baznīcas attiecību ietekme uz abortu likumdošanu Francijā un Vācijā

Ievads

Darbā autors apskata to, cik lielā mērā valsts-baznīcas attiecībām ir ietekme uz to rezultātā radītām politikām. Precīzāk vai stingrs institucionāls valsts un baznīcas nošķīrums rada konkrētas politikas tajās jomās, kur tradicionāli tiek pieņemts, ka ir iesaistītas arī reliģiskās normas un vērtības, šī darba ietvaros t.i., grūtniecības pārtraukšana. Autors pieņem, ka baznīcas-valsts institucionālās attiecības un juridiskā bāze radīs atšķirīgu iespēju struktūru.

Valstī, kurā baznīcai (ām) būs piešķirtas lielākas pilnvaras, iespējas tās realizēt vajadzētu būt novērojamai arī lielākai ietekmei uz galarezultātu – abortu likumdošanu. Lai pārbaudītu šo apgalvojumu autors aplūko divas no trim lielākajām Eiropas Savienības valstīm – Vāciju un Franciju. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Francija ir izteikti sekulāra valsts, bet Vācijā baznīcas un valsts attiecības nav tik strikti nodalītas, valsts ir pielaidīgāka baznīcas ietekmei.

Lai pārbaudītu izvirzītos pieņēmumus pētījumā tiks aplūkotas valstu pamatlikumi, jo tie vairāk kā jebkurš cits, nosaka sākotnējo izejas punktu valsts-baznīcas dialogam. Tāpat uzmanība tiks pievērsta arī atsevišķiem likumdošanas aktiem, kas ierobežo, nosaka baznīcas-valsts savstarpējās attiecībās. Vienlaikus saprotot, ka konstitucionālais/juridiskais ietvars nav pietiekams, lai objektīvi aplūkotu fenomenu autors izvirza vairākus empīriskos kritērijus, uz kuru pamata tiks uzlabota pētījuma kvalitāte, tā ticamību.

Pētījums ir sadalīts piecās daļās: analītiskajā ietvarā tiek tuvāk aplūkots sekularizācijas jēdziens, valsts-baznīcas attiecību tipoloģija; empīriskajā sadaļa tiek uzsākta ar Francijas un Vācijas baznīcas un valsts nošķirtības vēsturisku ieskatu. Pēc tam autors veic reliģisko brīvību aplūkošanu pēc 1945. gada katrā no valstīm, kam seko nodaļa par baznīcu ietekmi uz abortu likumdošanu un to visu noslēdz secinājumi, kuros autors aplūko galvenās atziņas un to vai hipotēze, mērķis ir sasniegts.

Lai sasniegtu sākotnēji izvirzīto mērķi – noteikt baznīcas (u) ietekmi uz abortu politikas (likumdošanas) veidošanu un realizāciju Francijā un Vācijā aplūkota teorētiskā literatūra un izstrādāts darba teorētiskais ietvars, deskriptīvā analīzes metode, kā arī aplūkojot Francijas un Vācijas piemērus tiks pielietota gadījuma analīzes metode. Ņemot vērā jau iepriekš zināmo Francijā un Vācijā pastāvošo kristīgo baznīcu dominējošo lomu galvenā uzmanība pētījumā tiks pievērsta šīm baznīcām un lietojot vārdu baznīca (s) ar to tiks saprasta kristīgās baznīcas (katoļu un protestantu), ja vien tekstā nebūs minēts citādi.

Darbā izvirzīta hipotēze: stingrāks nošķīrums starp valsti un baznīcu palielina valsts spēju pieņemt neatkarīgu abortu likumdošanu.

Lai aplūkotu attiecības starp valsti un baznīcu ir jāaplūko katras valsts konstitūcija un ietvars, ko tā sniedz šīm attiecībām. Tomēr ar šādu pieeju vien ir par maz, jo bieži vien konstitūcija nespēj atspoguļot patieso situāciju. Piemēram, PSRS konstitūcija uz papīra piešķīra tās pilsoņiem vienas no plašākajām pilnvarām savā laikā, tajā pat laikā praksē tā tika maz realizēta. Turklāt konstitūcijā ietvertajiem principiem lielākoties ir ļoti plašas interpretācijas iespējas, kuras nosaka politiķi, atsevišķos gadījumos arī konstitucionālās tiesas, tādejādi nosakot skaidrākus rāmjus valsts-baznīcas attiecībām.

Analītiskais ietvars

Nošķīrumu starp valsti un baznīcu ir iespējams aplūkot dažādos veidos, ņemot vērā dažādus faktorus. Sociālās zinātnes pētījumos viena no visplašāk lietotajām pieejām ir konstitucionāli juridiskā, kad tiek analizēta konstitūcija un svarīgākie likumdošanas akti, kas nosaka varas sadalījumu starp kristīgo un laicīgo varu. Lai sašaurinātu pētījuma tēmu, atvieglotu informācijas apstrādi un padarītu iespējas salīdzināt valsts-baznīcas attiecības homogēnākas tās turpmāk tiks aplūkotas tikai pēc Otrā pasaules kara kontekstā (pēc 1945. gada). Sākot ar šo laiku tās pamazām sāka kļūt par liberālām demokrātijām un tādejādi galēji pieņēma idejas par cilvēka pamattiesībām un reliģiskajām brīvībām.

Baznīcas šī darba ietvaros tiks aplūkotas kā „stabilas institūcijas, kas ne tikai rada kārtību, bet arī rada simbolus un interpretē apkārtējo vidi politikas vajadzībām”.1 Tādā veidā valsts – baznīcas attiecībām tiek piedēvēta struktūra, kuras ietvaros baznīca var mēģināt realizēt reliģiskās intereses, kas ļauj tām noteikt, vai tās darbosies kā politiski aktieri, institūcijas vai interešu grupas. Taču, lai visu pārāk nevienkāršotu autors pievieno arī kulturālās atšķirības starp valstīm un sekularizāciju kā rāmja faktoru.

Nākamajā rakstā aplūkosim sekularizācijas ietekmi uz pārskatā apskatīto jautājumu…

______________________

1. March J., Olsen J. The New Institutionalism: Organizational Factors in Political Life, In: The American Political Science Review, Vol. 78, No. 3 (Sep., 1984), p. 740

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *